Kafijas šķirnes

kafijas skirnes

Biologi ir atklājuši, ka pasaulē ir aptuveni 70 dažādu kafijas koku un krūmu. Taču ne no visiem atklātajiem kafijas kokiem ir iespējams izaudzēt ikdienas lietošanai domātu augstas kvalitātes kafiju. Mūsdienās pārsvarā tiek izšķirtas vien divas nozīmīgas kafijas šķirnes – arabika (coffea arbica) un robusta (coffea conephora / coffea robusta). Pavisam nelielu daļu no kopējā kafijas pupiņu apjoma sastāda arī liberika (coffea liberica) un ekscelsa (coffea dwewvrei). Pārējām kafijas šķirnēm nav lielražošanas nozīmes. Ar kafijas audzēšanu, ražošanu un eksportēšanu nodarbojas apmēram 70 pasaules valstis – šādā veidā tiek nodrošinās vairāk kā 95% kafijas patēriņa. Pasaulē ir ap 125 miljoniem cilvēku, kas nodarbojas ar kafijas audzēšanu un ražošanu, šādā veidā nodrošinot pārējos pasaules iedzīvotājus ar tik iemīļotās kafijas dzeršanu.

Aptuveni 65% no kafijas kopprodukta sastāda tieši Arabika, bet 30% – Robusta. Tikai atlikušo kafijas kopproduktu veido citas kafijas šķirnes. Lai gan kopumā tiek izmantotas vien divas kafijas šķirnes, taču īsti kafijas pazinēji zina, ka ne jau šķirņu daudzveidība ir noteicošā. Tā kā kafijas koki un krūmi tiek audzēti vairākās pasaules valstīs, kur ir arī atšķirīgi klimatiskie apstākļi, tad ir secināts, ka katram reģionam ir pat sava īpašā kafijas garša. Tas ir gluži tāpat kā ar vīniem – lai gan vīnogu šķirnes var sakrist, tomēr ārējie faktori un ražošanas process izmaina rezultātā iegūtā vīna garšu.

Arabika un robusta šķirņu audzēšana un ražošana ir atšķirīga, tāpēc, ja kafijas audzētājs vēlas iegūt kvalitatīvas un aromātiskas kafijas pupiņas, tad noteikti ir jāievēro, kādi klimatiskie apstākļi un citi faktori konkrētajai kafijas šķirnei ir nepieciešami.

Pati kafijas šķirne arabika tika atklāta 1753. gadā un kopš tā laika ir kļuvusi par visvairāk audzēto, ražoto un ikdienā lietoto kafiju. Audzējot arabika kafijas kokus, nepieciešams īpašs augstieņu subtropu klimats, kas nozīmē – jo augstāk virs jūras līmeņa šī kafijas šķirne tiks audzēta, jo augstvērtīgāka kafija rezultātā tiks iegūta. Protams, tas nenozīmē, ka arabika ir jāaudzē arī augstāko kalnu virsotnēs, jo tad netiks piepildīti pārējie ārēji apstākļu nosacījumi. Optimālais reljefa augstums šai kafijas šķirnei ir 1 – 2 km. Vislabākā gaisa temperatūra arabika šķirnei ir no 15 līdz 240C, ieteicamais nokrišņu daudzums gadā ir 1`500 – 2`000 mm. Coffea arabica kokam ir dziļa sakņu sistēma, vidējā raža 1`500 – 3`000 kg pupiņu / ha. Kafijas šķirnei arabika laiks no ziedēšanas līdz kafijas pupiņu nobriešanai ir aptuveni 9 mēneši un gatavai kafijas pupiņai ir gluda un izstiepta virsma; kofeīna saturs pupiņās ir 0,8 – 1,4%. Audzējot arabika kafijas koku šķirni, jārēķinās, ka šiem kokiem ir daudz lielāka uzņēmība un nenoturība pret kaitēkļiem un slimībām, tāpēc vienmēr ir jārūpējas, lai kafijas kociņam būtu atbilstoši apstākļi, kas rezultātā ļauj iegūt optimālu kafijas pupiņu daudzumu no viena koka. Arabikai ir arī zemāks ražības līmenis, tomēr pārliecinošais ražošanas vairākums tikai liecina par to, ka šī kafijas šķirne ir daudz pieprasītāka un ienesīgāka, neskatoties uz to, ka saražoto kafijas pupiņu daudzums ir mazāks nekā robustai. Arabika kafijas pupiņas ir tik iecienītas tieši neatvairāmā aromāta dēļ, kā arī garša ir daudz maigāka.

Otra pasaulē iecienītākā kafijas šķirne robusta pirmo reizi tiek minēta un aprakstīta vien 19.gadsimta beigās. Lai varētu izaudzēt kvalitatīvu robustu kafijas plantāciju, jāievēro, ka šai šķirnei nepieciešami citi klimatiskie apstākļi, kā arī ir atšķirīgi gan augļi, gan ziedēšanas periodi un citi aspekti. Atšķirībā no arabika šķirnes, robustai nav nepieciešamas augstienes – tā spēj produktīvi ražot tieši zemienēs (0 – 700 m virs jūras līmeņa), kā arī sakņu sistēma ir sekla. Taču robusta šķirnei ir nepieciešama augstāka gaisa temperatūra – 24 .. 300C, kā arī optimālais nokrišņu daudzums gadā ir no 2`000 līdz 3`000 mm. Robusta laiks no ziedēšanas līdz augļu nobriešanai 10 – 11 mēneši, taču vidējā raža ir lielāka – sākot no 2`300 līdz pat 4`000 kg pupiņu / ha. Robusta kafijas šķirne pārsvarā tiek izmantota espresso kafijas maisījumiem, jo pupiņu garša ir ir spēcīgāka un rūgtāka, kā arī kofeīna daudzums ir lielāks nekā arabika – 1,7 – 4%. Kad kafijas pupiņa ir nogatavojusies, tās forma ir ovāla.

Galvenās kafijas ražotājvalstis ir Brazīlija, Indonēzija, Indija un Gvatemala, kur tiek audzētās gan arabika, gan robusta šķirnes, Etiopija, Kolumbija, Peru, Meksika un Hondurasa, kur tiek audzētas tikai arabika kafijas šķirnes, kā arī Vjetnama, kur audzē robustu.

Kafijas pozitīvā ietekme uz cilvēka veselību

kafijas pozitiva ietekme

Ikdienā tik daudziem cilvēkiem pirmā darbība pēc pamošanās ir kafijas vārīšana. Tas nav tikai rituāls, kas pārņēmis lielo daļu pasaules cilvēku. Kafijas sastāvā ir kofeīns un vēl daudzas citas vērtīgas vielas, kas uzmundrina cilvēku, piegādā skābekli smadzenēm, kā arī uzlabo pašsajūtu un atjauno enerģiju. Tieši tāpēc kafijas dzeršana no rīta ir tik ierasta darbība – cilvēki, lietojot šo dzērienu, pamodina savu organismu un apgādā sevi ar enerģiju gaidāmajai dienai.
Bieži vien gan ir dzirdēti pētījumi un apgalvojumi, ka kafijas lietošana ikdienā, turklāt vēl lielos daudzumos, var atstāt negatīvas sekas uz cilvēka veselību. Lai gan kafijas pārmērīga lietošana nav nekas ieteicams, tomēr kafijā esošās vielas ne tikai palīdz cilvēkam atvērt acis un uzsākt dienas gaitas, – gan kofeīns, gan teofilīns, gan P un B vitamīni un citas vielas var palīdzēt izvairīties no dažādu slimību veidošanās iespējām. Tāpat kafija labvēlīgi ietekmē cilvēka garīgo veselību un kalpo kā antidepresants – tiek uzskatīts, ka kafija ir jālieto tiem cilvēkiem, kuriem ir suicidālas tieksmes, kā arī depresijas pazīmes.

Sabiedrībā valda maldīgs priekšstats, ka regulāra kafijas dzeršana izraisa gremošanas sistēmas problēmas, taču patiesībā tā nemaz nav. Protams, cilvēkam ar gastrītu un izteiktām kuņģa problēmām ir ieteicams izvairīties vai samazināt kafijas patēriņu, taču tas nenozīmē, ka, dzerot kafiju, cilvēks pēc kāda laika noteikti saskarsies ar gremošanas problēmām. Kafija palīdz samazināt žultsakmeņu veidošanos, kas ir viena no biežāk sastopamajām gremošanas slimībām. Tā kā kafija satur kofeīnu (ja vien tā nav bezkofeīna kafija), tad ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka ikdienišķa kafijas dzeršana (apmēram 4 tases dienā) samazina žultsakmeņu veidošanos par apmēram 40 %. Tā kā žultsakmeņi veidojas, kristalizējoties holesterīnam, kofeīns darbojas kā ļoti labs šī kristalizēšanās procesa samazinātājs un šķīdinātājs. Tāpat arī samazinās tauku uzkrāšanās iespēja un palielinās enerģijas atdeve. Žultsakmeņi veidojas, uzsūcoties šķīdumam un, lai tā nenotiktu, kofeīns samazina šo uzsūkšanos; tāpat arī tiek palielināta žults plūsma caur žultspūsli.

Veicot dažādus pētījumus un novērojumus, ir atklāts, ka regulāra kafijas dzeršana palīdz tās lietotājiem izvairīties no tādām smagām slimībām kā aknu ciroze un pat resnās zarnas vēzis. Zarnu vēža šūnas resnajā zarnā neveidojas, jo kafijai piemīt spēja veicināt vieglu caureju. Līdz ar to regulāra resnās zarna atbrīvošana no organismam nevajadzīgajām un pat kaitīgajām vielām ir vēlama; tāpat arī kofeīnam piemīt antimutagēnas sastāvdaļas, kas bremzē tos mikroorganismus, kas var radīt vēža šūnas.

Kafijas lietošana arī samazina iespēju saslimt ar Pārkinsona un Alcheimera slimībām. Šī dzēriena lietošana arī paaugstina asinsspiedienu, uzlabo smadzeņu darbību. Kafija palīdz izvadīt no organisma liekās vielas, jo tā veicina urinēšanu. Šādā gadījumā tiek arī samazināta nierakmeņu veidošanās iespēja cilvēka organismā.

Lai gan kafijā esošās vielas padara cilvēka zobus dzeltenākus, tomēr ir pierādīts, ka kafijas dzeršana dod zobiem arī diezgan lielu labumu. Kafijas sastāvā ir ūdenī šķīstoša viela – teofilīns -, kas iznīcina baktērijas, kas veido zobos caurumus. Tiesa, lai kafija cīnītos pret streptokokiem, kas ir galvenie kariesa veidotāji, kafijai ir jābūt gatavotai no grauzdētām kafijas pupiņām. Arī šķīstošā kafija var palīdzēt cīņā ar zobu caurumu veidošanos, bet bezkofeīna kafijai gan šajā ziņā nav nekādu panākumu.

Kafijai piemīt vēl daudz citas pozitīvas īpašības, kas var pat uzlabo cilvēka veselības stāvokli. Piemēram, kafija aizkavē indes uzsūkšanos cilvēka asinīs. To ir nepieciešams lietot arī gadījumos, ja ir apsaldējumi, jo kafija sasilda, kā arī veicina asinsriti. Samazinās iespēja saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī, dzerot kafiju, tiek mazināts klepus.

Lai gan liela daļa cilvēku izvairās no kafijas dzeršanas pirms fiziskām aktivitātēm, tomēr ir pierādīts, ka sportistiem un citiem aktīva dzīves veida piekritējiem tieši pirms tam vajadzētu lietot kafiju. Pirmkārt, jau kafija palielina cilvēkam enerģiju, taču ir arī citi pozitīvi aspekti – kafija uzlabo muskuļu kontrakcijas, kā arī koordināciju.

Kafijas kaitīgā ietekme uz cilvēka organismu

slikta kafija

Nav ilgi jāmeklē, lai satiktu tādu cilvēku, kas uzskata, ka nespēj pilnvērtīgi funkcionēt un atmosties, ja no rīta nav iedzerta kārtējā kafijas deva. Tiek uzskatīts, ka kafijā esošais kofeīns ir tas, kas palīdz cilvēkiem no rītiem atmosties un uzsākt dienas darbus. Lai gan var šķist, ka visvairāk kofeīna satur tieši maltā vai pupiņu kafija, taču ar kofeīnu visbagātākā kafija ir tieši šķīstošā.
Kafijā esošās vielas ir dažādas, kā arī tām ir atšķirīga ietekme uz cilvēka organismu un funkcijām. Lai gan šis dzēriens spēj dot arī cilvēkam vērtīgas vielas, tomēr pastāv arī dažādi riski, kas var apdraudēt kafijas dzērāju veselības stāvokli.

Viens no galvenajiem kafijas kaitīgajiem faktoriem uz cilvēka organismu ir asins pieplūšanas samazināšana cilvēka sirdij. Tas nozīmē, ka intensīva kafijas lietošana ikdienā var izraisīt sirds mazspēju. Iespējams arī, ka kafijas dzeršana rada sirdsklauves. Tāpat kafija ir kaitīga arī tiem cilvēkiem, kuriem jau ir paaugstināts asinsspiediens vai arī urīna nesaturēšanas problēmas, jo kafijas dzeršana veicina urīna izdali. Šim dzērienam ir arī kaitīga ietekme uz cilvēka nierēm un virsnierēm, kā arī palielinās taukskābju daudzums asinīs. Paši kafijas dzērāji var arī novērot, ka laika gaitā zobu emalja paliek aizvien dzeltenāka un dzeltenāka. Laika gaitā arī var redzēt izmaiņas cilvēka sejas krāsā. Izmaiņas notiek arī cilvēka uzvedībā, jo kafija un tajā esošais kofeīns tiek uzskatīts par atkarību izraisošu. Rodoties ilggadējam pieradumam no kafijas dzeršanas rītos, cilvēks var patiešām dienas sākuma daļā izjust pārmērīgu nogurumu, nespēju, kā arī pat agresiju. Tāpat kafijas pēkšņs trūkums organismā var izraisīt straujas garastāvokļa izmaiņas. Tomēr, lai gan lielākajai daļai cilvēku dienas pirmā darbība ir kafijas tases vai pat divu izdzeršana rīta agrumā, taču būtu jāatceras, ka tas ir ļoti nepareizi un veselībai kaitīgi. Kafijas dzeršana tukšā dūšā nozīmē, ka visas vielas – gan kaitīgās, gan nekaitīgās – uzsūksies cilvēka asinīs 10 minūšu laikā. Pat ja tiešām nav iespējams pamosties bez kafijas tases, labāk pirms tam ir izdzert glāzi silta ūdens.

Noteikti no kafijas dzeršanas ir jāatsakās tiem cilvēkiem, kuriem jau ir gastrīts vai kuņģa čūla. Dzēriens slimniekiem var radīt nepatīkamas sajūtas kuņģī, sāpes, kā arī pastiprināt gan gastrītu, gan kuņģa čūlu, izraisot vēl lielākus veselības apdraudējumus.

Pierasts ir kafiju vienmēr dzert no rītiem, taču ne vakaros. Arī tam ir izskaidrojums, jo kafijā esošais kofeīns cilvēku uzbudina, neļaujot cilvēkam aiziet gulēt. Tomēr katra cilvēka organisms un reakcija ir atšķirīga, kas nozīmē, ka ir personas, kurām no kafijas ir jāatsakās jau vismaz 5 un pat vairāk stundas pirms gulētiešanas, lai neietekmētu miega kvalitāti, taču ir arī cilvēki, kuriem kofeīns tik izteiktu uzbudinājumu nerada.

Kafijas dzeršana nav ieteicama arī sievietēm, kuras ir stāvoklī. Zinātnieki gan nav pierādījuši, ka pārmērīga kafijas dzeršana var izraisīt spontāno abortu, taču ir zināms, ka dzēriens var radīt priekšlaicīgu dzemdību draudus. Grūtniecības laikā sievietei nav ieteicams izdzert vairāk par 200 mg kafijas, jo dzēriens spēj pārvarēt placentas slāni un nokļūt pie embrija, kas šo šķidrumu pārstrādā ļoti lēni. Attiecībā uz vīriešiem kafija var negatīvi ietekmēt spermas kvalitāti.
Kafija nav ieteicama arī diabēta slimniekiem. Īpaši kombinācijā arī kādu saldu našķi pēc kafijas krūzes izdzeršanas. Šādā veidā, lai gan ne ilglaicīgi, tomēr paaugstinās glikozes līmenis cilvēka asinīs. Diabēta slimniekam pat šāda neliela glikozes paaugstināšanās virs normas nav pieļaujama.

Lai gan daudziem cilvēkiem kafijas lietošana uzturā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, tomēr vienmēr ir jābūt uzmanīgam ar šī šķidruma patērēšanu lielos daudzumos. Pat ja šķiet, ka kafija nerada organismam kādas negatīvas blaknes, tomēr vajadzētu izvairīties lietot kafiju vairāk kā 2-4 krūzītes dienā.

Kafija un tās audzēšana

kafijas audzesana

Kafijas krūmi vai koki tiek audzēti plantācijās. Tiem ir tumšas, spīdīgas un smailas lapas; ziedēšanas periodā kafijas krūmam ir balti ziedi, kas atgādina jasmīnu, tāpēc agrāk kafijas kokus mēdza dēvēt arī par Arābijas jasmīniem. Kafijas ogas nedaudz atgādina ķiršus – tiem ir sarkana, bieza miza, bet iekšpusē ir viena vai divas ļoti saldas kafijas sēklas jeb pupiņas. Kafijas koks, augot savvaļā, var izaugt pat līdz 7 – 10 m augstumam, taču kafijas plantācijās to augstums ir krietni mazāks, lai kafijas augļus būtu vieglāk novākt, – vien 2 – 3 m. Kafijas koku audzēšanai ir nepieciešami īpaši klimatiskie apstākļi. Vislabāk kafiju ir audzēt subtropu vai tropu joslā, kur ir daudz nokrišņu. Arī gaisa temperatūrai ir jābūt vidējai – no +19 .. +240 C un naktīs gaisa temperatūra nevar noslīdēt zem 00C. Tāpat arī plantāciju atrašanās vietai ir ļoti liela nozīme – jo lielākā nogāzē un augstāk virs jūras līmeņa tā atrodas, jo kvalitatīvāka un labāka kafija tiks iegūta ražošanas procesa rezultātā. Kafijas koka stāds augļus sāk ražot tikai 2 – 3 gadu vecumā, taču auga pats ražīgākais periods ir 8 gados. Vidējais kafijas koka mūža ilgums ir 60 – 70 gadi, kuru laikā viens augs spēj saražot no 1`000 līdz 1`500 pupiņu gadā. Kafijas ziedēšana var notikt vairākas reizes gadā – atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem. Parasti kafija ražo augļus divas reizes gadā, taču kafijas krūms var ziedēt arī 8 reizes viena gada laikā. Neregulārās un biežās ziedēšanas dēļ, kafijas koka augļi nenobriest vienādi, tāpēc, lai izvairītos no negatavu augļu novākšanas, kafijas pupiņu ražošana nav tikai pilnībā mehanizēts process – nepieciešams arī roku darbs.

Kafijas audzēšanā izmanto dīgtspējīgas kafijas pupiņas no jaunajiem koku stādiem. Sākumā sēklas tiek iesētas siltumnīcā vai arī līdzīgā vietā. Kafija izdīgst aptuveni 5 – 6 nedēļas pēc iesēšanas. Pēc sešu mēnešu augšanas, kafijas stādiņš ir jau 30 – 50 cm augsts un līdz ar to gatavs pārstādīšanai plantācijas teritorijā. Lai jaunie stādi būtu spējīgi izturēt visus klimatiskos apstākļus un neiznīktu, tie jāstāda 2 – 4 m attālumā viens no otra. Tāpat arī starp krūmiem ir jāstāda banāni, kukurūza vai akācijas, kas aizsargās mazos kafijas stādus no lielā vēja un saules.

Kafijas pupiņu novākšanā tiek izmantotas vairākas metodes. Viena no izplatītākajām metodēm ir gatavo kafijas pupiņu ievākšana ar rokām un vēlāka apstrāde ar mitrumu. Tiek izmantots roku darbs galvenokārt tāpēc, ka uz viena koka ir dažāda nobrieduma pakāpes augļi. Tāpat arī, novācot kafijas augļus ar rokām, iespējams izvairīties no to bojāšanas un kafijas grozu piemēslošanas ar lapām un citiem nevajadzīgiem gružiem. Pēc tam, kad ir novākti gatavie kafijas koka augļi, tie tiek ievietoti tīrāmajā mašīnā, kur tiek apstrādāti tā, lai auglis zaudētu daļu sava mīkstuma. Pēc tam kafijas augļi tiek ievietoti speciālās bākās, kur tiek noturēti 1 – 3 dienas. Šī procesa rezultātā no kafijas augļa atdalās atlikušais mīkstums. Taču, izņemot no specializētajām bākām, kafijas augļi tiek vēl vienu reizi ar rokām nomazgāti, lai patiešām pārliecinātos, ka no kafijas koka augļa ir nolobījies pilnībā viss mīkstums. Tālākajā apstrādē tiek veikts fermentācijas process, kas rezultātā dod kvalitatīvas kafijas pupiņas tikai tad, ja tīrīšanas un mazgāšanas laikā auglis ir pilnībā atbrīvots no nevajadzīgā mīkstuma. Fermentācijas laikā daļa ievākto kafijas pupiņu tiek žāvētās uz speciālām betona terasēm, taču daļu pupiņu ievieto īpašā žāvējamā mašīnā.
Brazīlijā, no kurienes nāk ¼ daļa no visām pasaules kafijas pupiņām, kafijas koka augļu novākšanas sākuma process ar rokām ir pārāk lēns, tāpēc salīdzinoši nesen sāka izmantot mehanizētu vai pusmehanizētu augļu novākšanu. Ar speciālu ierīču palīdzību kafijas koka augļi tiek nokratīti 60l lielos kafijas grozos, taču šādā gadījumā grozos nonāk arī lapas un vecās vai negatavās kafijas pupiņas. Lai atbrīvotos no liekā, tiek veikts attīrīšanas process – visbiežāk ar rokām, taču ir arī tam īpaši paredzētas iekārtas. Tālākais kafijas pupiņu apstrādes process būtībā neatšķiras – pupiņas tiek skalotas, atbrīvotas no mīkstuma un žāvētas.

Kafijas pupiņu apstrādes, īpaši žāvēšanas procesā, liela vērība ir jāpievērš tam, lai kafijas pupiņas netiktu pāržāvētas, jo pārāk sausas tās sadrūp un līdz ar to zūd arī kafijas pupiņu kvalitāte. Ideālā gadījumā kafijas pupiņai ir jāsatur 11 – 12% mitruma. Pēc tam kafijas pupiņa viegli atdalās no tai apkārt esošās miziņas. Kad viss šis apstrādes process ir izdarīts, sagatavotās kafijas pupiņas tiek sapildītas īpašos maisos un nosūtītas uz rūpnīcām, kur tās tālāk tiek klasificētas un grauzdētas.