Kas ir kofeīns?

kofeins

Kafija ir dzēriens, kas palīdz atjaunot cilvēka enerģijas līmeni, stimulēt, kā arī kafijas krūze no rītiem lielākajai daļai cilvēku ir ikdienišķs solis, lai varētu pamosties un uzsākt produktīvu dienu. Taču, lai gan par kafijas uzmundrinošu spēju tiek runāts daudz, tomēr patiesībā šīs stimulējošās īpašības piemīt kādai vielai, kas ir kafijas sastāvā.

Gandrīz nevienam nav noslēpums, ka kafijas iedarbības galvenais raisītājs ir kofeīns (ja vien tā nav bezkofeīna kafija). Kofeīns ir alkaloīds, kas sastopams ne tikai kafijā, bet arī tējā, dažādos citos dzērienos, kā arī pavisam nelielās devās tas sastopams šokolādē. Kofeīnam piemīt diurētiska jeb urīna izvadīšanu stimulējoša iedarbība, kas iedarbojas ne tikai uz cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Tomēr attiecībā uz dzīvniekiem, īpaši suņiem, kofeīns pat salīdzinoši nelielā daudzumā var izraisīt toksisku reakciju un letālas sekas. Tā kā kofeīns ir psihotropiska jeb viegli narkotiska viela, tā izraisa atkarību un pārdozēšanas gadījumā var būt nāvējoša arī cilvēkam.

Pirmais kofeīnu atklāja vācu ķīmiķis un aptiekārs Fridlībs Ferdinands Runge 1819. gadā. Viņš vēlējās noskaidrot, kas tā ir par vielu, kas rada kafijas uzmundrinošo un stimulējošo iedarbību. Atklātajam alkaloīdam viņš deva nosaukumu kafeīns (“kaffein”), kas atvasināts no vārda “kafija”. Pēc dažiem gadiem 1827. gadā francūzis Odrī līdzīgā veidā atklāja arī kādu līdzīgu uzmundrinošu vielu, kas atrodama melnajā tējā; šo vielu viņš nodēvēja par teīnu. 10 gadus vēlāk tika atklāts, ka abas iedarbīgās un stimulējošās vielas, kas tika iegūtas no kafijas un tējas, patiesībā ir pilnīgi identiskas.

Kofeīnam piemīt ilgstoša iedarbība uz cilvēka organismu. Šis alkaloīds bloķē adenozīnu, kas parasti izdalās cilvēka organismā, radot nomierinošu efektu. Rezultātā cilvēks tiek uzmundrināts, atjaunojās enerģijas rezerves, jo tiek stimulēta centrālā nervu sistēma. Tāpat kofeīns iedarbojas arī uz acu zīlītēm, tās paplašinot, uz smadzenēm, asinsspiedienu, kas tiek paaugstināts, kā arī asinīm un asins recēšanu, kas tiek samazināta. Paātrinās arī sirdsdarbība un elpošana kļūs daudz straujāka. Tiek uzskatīts, ka kafijā esošais kofeīns var samazināt dažādu slimību rašanos risku, piemēram, Pārkinsona slimību un Alcheimeru, jo tiek uzskatīts, ka ilgstoša kafijas (līdz ar to kofeīna) lietošana ilgtermiņā uzlabo atmiņas kvalitāti. Tāpat arī kofeīns palielina izturību, tāpēc to mēdz izmantot sportisti. Taču nedrīkst arī pārspīlēt ar tā lietošanu, jo pārmērīga kofeīna daudzuma dēļ ir iespējama arī diskvalifikācija.

Ar kofeīna lietošanu saistās arī negatīvi aspekti. Viens no zināmākajiem un visbiežāk izjustajiem, ir bezmiegs. Kofeīna, lai gan organismā neuzkrājas, tomēr ilgstoši tiek no tā izvadīts, līdz ar to kafijas vai kādā cita produkta, kas satur kofeīnu, lietošana neilgi pirms gulētiešanas var radīt problēmas ar iemigšanu. Pat ja arī cilvēkam nav problēmas ar iemigšanu, tomēr kofeīns traucē organismam pilnvērtīgi atpūsties, kas izraisa apstākli, ka nākamajā dienā cilvēks var pamosties ar neizgulēšanās sajūtu.

Otrs bīstamais faktors ir atkarība. Tā kā kofeīns tomēr ir narkotiska viela, tad laika gaitā, regulāri to lietojot, piemēram, dzerot no rītiem kafiju, cilvēkam rodas atkarība. Turklāt kā jebkurai atkarībai, arī šajā gadījumā drīz vien uzņemamo kofeīna devu nepieciešams palielināt, citādi cilvēks ātri nogurst, kļūst agresīvs vai depresīvs. Ja regulāram kafijas dzērājam pēkšņi nav iespējams dabūt ierasto dienas kafijas devu, tad pastāv reāla iespēja, ka cilvēks var mocīties ar tādām pat paģirām kā cilvēks, kurš iepriekšējā dienā patērējis lielu daudzumu alkohola. Var rasties galvassāpes, slikta dūša, liels nogurums un bezspēks.