Kafijas vēsture

kafijas veture

Kafijas pirmsākumi meklējami jau tālajā 11. gadsimtā. Kā vēsta senākā leģenda par kafijas atklāšanu, reiz Kaffas provincē, kas tāpēc arī tiek uzskatīta par kafijas dzimteni, kāds Etiopijas gans vārdā Kaldi ir ganījis aitas. Viņš ievērojis, ka aitas ēd kāda krūma ogas un pēc tam kļūst aktīvas un draiskojās. Sākumā gans Kaldi bijis dusmīgs uz saviem mājlopiem, bet tad sācis domāt, kas izraisījis izmaiņas aitu uzvedībā. Gans pagaršojis krūma ogas un jutis, ka viņu pārņem enerģija un uzmundrinājums.

Pēc kāda laika mūki uzzinājuši par šīm brīnumogām, kas uzmundrina ķermeni, tāpēc nolēmuši paši tās pagaršot. Taču ogas izrādījušās ļoti rūgtas, tāpēc viņi tās sametuši ugunskurā. Bet tad viņi sajuta kafijas ogu radīto aromātu. Mūki iedomājās ogas pagaršot pēc gruzdēšanas ugunī un bija ļoti pārsteigti par to radīto iedarbību, kas ļāva viņiem negulēt visu nakti. Līdz ar to mūki sāka uzskatīt kafiju par Dieva dzērienu.

Kafijas vēsturē nozīmīgu lomu ieņem Jemena, kur grauzdētās kafijas ogas jeb pupiņas sāka pirmo reizi vārīt. Tā kā Jemena ir viena no musulmaņu zemēm, kur vīnu lietot ir aizliegts, kafijas dzeršana kļuva par vīna aizstājēju. Senatnē pirms kafija tika sākta vārīt, kafijas pupiņas tika ēstas. Vairākas Austrumāfrikas ciltis vairākus gadsimtus izmantoja kafijas ogas kā vienu no galvenajiem pārtikas produktiem. Tās tika gan ceptas, gan gatavotas kopā ar dzīvnieku taukiem. Turklāt kafijas pupiņu radītais efekts bija ļoti stimulējošs un uzmundrinošs, līdz ar to kafijas pupiņu ēšana kļuva par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.

Tikai 15. gs. vidū kafija sāka izplatīties citās valstīs. Kairā tā kļuva tik populāra, ka parādījās pat pirmie kafijas namiņi. Rietumeiropā kafija parādījās tikai 1615. gadā. Lai gan sākumā cilvēki kafiju uzskatīja pat par indīgu, tomēr laika gaitā šī dzēriena lietošana kļuva par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Drīz vien Anglijā arī parādījās kafijas namiņi, kas cilvēku vidū guva lielu popularitāti. Tā kā kafijas namiņi bija kļuvuši ļoti iecienīti un tur sapulcējās daudz cilvēku, aristokrāti un citi augstā slāņa pārstāvji sāka uztraukties par sazvērestību veidošanas iespēju. Kādu laiku pat karalis Kārlis II bija aizliedzis kafijas namiņus.

Laika gaitā kafija sāka izplatīties arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Polijā pirmie kafijas namiņi tika izveidoti pēc tam, kad mūki, bēgot no kara, atstāja 50 maisus ar kafijas pupiņām, ko pēc tam piesavinājās kāds poļu uzņēmējs. Drīz vien kafija bija kļuvusi tik iecienīta, ka sāka izkonkurēt tēju. Vēsturē iezīmējās pat brīdis, kad kafija bija populārāka par tējas dzeršanu.

Drīz vien citās zemēs tika arī kultivēti kafijas krūmi. Tiek uzskatīts, ka viens kafijas krūms tika uzdāvināts pat Francijas karalim Luijam XIV un no šī krūma arī radušies miljoniem kafijas krūmu pēcteči visā Eiropā un citās valstīs.
19. gadsimtā kafijas dzeršanu sāka uzskatīt par labo toni. Drīz vien, sākot ar Pēterburgu un citām pilsētām, radās kafejnīcas. Kafijas tirdzniecība ilgu laiku bija viena no svarīgākajām ekonomikas attīstītājām.

Joprojām arī mūsdienās kafijas tirdzniecība ieņem svarīgu lomu. Galvenās kafijas ražotājvalstis ir Brazīlija, Centrālamerika un Dienvidamerikas tropiskās valstis. 20. gadsimta sākumā pirmo reizi tika izgatavota arī beznosēdumu jeb šķīstošā kafija. Drīz vien arī lielās kafijas ražotāju firmas sāka pārdot šķīstošo kafiju.

Kafijas pieprasījums mūsdienās joprojām nav mazinājies. Tiek pat uzskatīts, ka tā ir otra nozīmīgākā tirdzniecības prece uzreiz aiz naftas. Protams, kafijas vēsturē ik pa laikam parādās arī brīži, kad radās kafijas pārprodukcija, bija arī ekonomiskās krīzes un vairāki kari, kas ierobežoja kafijas izplatību un lietošanu pasaulē. Tomēr, neskatoties uz to visu, kafija aizvien vēl ir neatņemama cilvēku ikdienas sastāvdaļa tieši tāpēc, ka tās radītais efekts ir uzmundrinošs un stimulējošs.