Kafija un tās audzēšana

kafijas audzesana

Kafijas krūmi vai koki tiek audzēti plantācijās. Tiem ir tumšas, spīdīgas un smailas lapas; ziedēšanas periodā kafijas krūmam ir balti ziedi, kas atgādina jasmīnu, tāpēc agrāk kafijas kokus mēdza dēvēt arī par Arābijas jasmīniem. Kafijas ogas nedaudz atgādina ķiršus – tiem ir sarkana, bieza miza, bet iekšpusē ir viena vai divas ļoti saldas kafijas sēklas jeb pupiņas. Kafijas koks, augot savvaļā, var izaugt pat līdz 7 – 10 m augstumam, taču kafijas plantācijās to augstums ir krietni mazāks, lai kafijas augļus būtu vieglāk novākt, – vien 2 – 3 m. Kafijas koku audzēšanai ir nepieciešami īpaši klimatiskie apstākļi. Vislabāk kafiju ir audzēt subtropu vai tropu joslā, kur ir daudz nokrišņu. Arī gaisa temperatūrai ir jābūt vidējai – no +19 .. +240 C un naktīs gaisa temperatūra nevar noslīdēt zem 00C. Tāpat arī plantāciju atrašanās vietai ir ļoti liela nozīme – jo lielākā nogāzē un augstāk virs jūras līmeņa tā atrodas, jo kvalitatīvāka un labāka kafija tiks iegūta ražošanas procesa rezultātā. Kafijas koka stāds augļus sāk ražot tikai 2 – 3 gadu vecumā, taču auga pats ražīgākais periods ir 8 gados. Vidējais kafijas koka mūža ilgums ir 60 – 70 gadi, kuru laikā viens augs spēj saražot no 1`000 līdz 1`500 pupiņu gadā. Kafijas ziedēšana var notikt vairākas reizes gadā – atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem. Parasti kafija ražo augļus divas reizes gadā, taču kafijas krūms var ziedēt arī 8 reizes viena gada laikā. Neregulārās un biežās ziedēšanas dēļ, kafijas koka augļi nenobriest vienādi, tāpēc, lai izvairītos no negatavu augļu novākšanas, kafijas pupiņu ražošana nav tikai pilnībā mehanizēts process – nepieciešams arī roku darbs.

Kafijas audzēšanā izmanto dīgtspējīgas kafijas pupiņas no jaunajiem koku stādiem. Sākumā sēklas tiek iesētas siltumnīcā vai arī līdzīgā vietā. Kafija izdīgst aptuveni 5 – 6 nedēļas pēc iesēšanas. Pēc sešu mēnešu augšanas, kafijas stādiņš ir jau 30 – 50 cm augsts un līdz ar to gatavs pārstādīšanai plantācijas teritorijā. Lai jaunie stādi būtu spējīgi izturēt visus klimatiskos apstākļus un neiznīktu, tie jāstāda 2 – 4 m attālumā viens no otra. Tāpat arī starp krūmiem ir jāstāda banāni, kukurūza vai akācijas, kas aizsargās mazos kafijas stādus no lielā vēja un saules.

Kafijas pupiņu novākšanā tiek izmantotas vairākas metodes. Viena no izplatītākajām metodēm ir gatavo kafijas pupiņu ievākšana ar rokām un vēlāka apstrāde ar mitrumu. Tiek izmantots roku darbs galvenokārt tāpēc, ka uz viena koka ir dažāda nobrieduma pakāpes augļi. Tāpat arī, novācot kafijas augļus ar rokām, iespējams izvairīties no to bojāšanas un kafijas grozu piemēslošanas ar lapām un citiem nevajadzīgiem gružiem. Pēc tam, kad ir novākti gatavie kafijas koka augļi, tie tiek ievietoti tīrāmajā mašīnā, kur tiek apstrādāti tā, lai auglis zaudētu daļu sava mīkstuma. Pēc tam kafijas augļi tiek ievietoti speciālās bākās, kur tiek noturēti 1 – 3 dienas. Šī procesa rezultātā no kafijas augļa atdalās atlikušais mīkstums. Taču, izņemot no specializētajām bākām, kafijas augļi tiek vēl vienu reizi ar rokām nomazgāti, lai patiešām pārliecinātos, ka no kafijas koka augļa ir nolobījies pilnībā viss mīkstums. Tālākajā apstrādē tiek veikts fermentācijas process, kas rezultātā dod kvalitatīvas kafijas pupiņas tikai tad, ja tīrīšanas un mazgāšanas laikā auglis ir pilnībā atbrīvots no nevajadzīgā mīkstuma. Fermentācijas laikā daļa ievākto kafijas pupiņu tiek žāvētās uz speciālām betona terasēm, taču daļu pupiņu ievieto īpašā žāvējamā mašīnā.
Brazīlijā, no kurienes nāk ¼ daļa no visām pasaules kafijas pupiņām, kafijas koka augļu novākšanas sākuma process ar rokām ir pārāk lēns, tāpēc salīdzinoši nesen sāka izmantot mehanizētu vai pusmehanizētu augļu novākšanu. Ar speciālu ierīču palīdzību kafijas koka augļi tiek nokratīti 60l lielos kafijas grozos, taču šādā gadījumā grozos nonāk arī lapas un vecās vai negatavās kafijas pupiņas. Lai atbrīvotos no liekā, tiek veikts attīrīšanas process – visbiežāk ar rokām, taču ir arī tam īpaši paredzētas iekārtas. Tālākais kafijas pupiņu apstrādes process būtībā neatšķiras – pupiņas tiek skalotas, atbrīvotas no mīkstuma un žāvētas.

Kafijas pupiņu apstrādes, īpaši žāvēšanas procesā, liela vērība ir jāpievērš tam, lai kafijas pupiņas netiktu pāržāvētas, jo pārāk sausas tās sadrūp un līdz ar to zūd arī kafijas pupiņu kvalitāte. Ideālā gadījumā kafijas pupiņai ir jāsatur 11 – 12% mitruma. Pēc tam kafijas pupiņa viegli atdalās no tai apkārt esošās miziņas. Kad viss šis apstrādes process ir izdarīts, sagatavotās kafijas pupiņas tiek sapildītas īpašos maisos un nosūtītas uz rūpnīcām, kur tās tālāk tiek klasificētas un grauzdētas.