Fakti par kafiju

kafijas fakti
  • Kafija tika atklāta nejauši. Pastāv vairākas leģendas par tās atklāšanu, bet populārākā no tām stāsta par kazu ganu Kaldi no Etiopijas reģiona – Caffa, kurš možumam un enerģijai ganību laikā košļājis kafijas koka lapas un ogas. Vēlāk kādam ienāca prāta doma, ka kafijas koka ogas varētu sasmalcināt un sajaukt ar ūdeni, iegūstot stipru un uzmundrinošu dzērienu.
  • Kafija aug dažādās pasaules vietās starp ziemeļu un dienvidu saulgriežu lokiem, kur valda tropiski apstākļi. Lielākā daļa pasaules kafijas tiek izaudzēta tādās pasaules teritorijās kā Dienvidamerika, Centrālamerika, Āfrika, Āzija un Okeānija.
  • Valstis, kurās tiek izaudzēta lielākā daļa pasaules kafijas ir Brazīlija, Kolumbija, Vjetnama, Indonēzija un Indija, bet kopumā tā tiek audzēta aptuveni 60 pasaules valstīs.
    Kafijas augs pieder pie Rubiaceae dzimtas augiem. Ņemot vērā to, ka dabā kafijas augs var izaugt ļoti augsts, tas tiek saukts par kafijas koku. Lai atvieglotu ražas novākšanu, plantācijās un kafijas ražošanas saimniecībās tie tiek apcirpti augstumā. Kafijas auga baltajiem ziediem piemīt jasmīna un apelsīna aromāts.
    Kafijas augs ražo ķirša izmēra ogas, kurām, kad tās ir gatavas, ir tumši sarkana vai dzeltena krāsa. Ogas novākšanai ir gatavas aptuveni 9 mēnešus pēc ziedēšanas. Tā kā ogas nenogatavojas vienlaicīgi, tās tiek novāktas vairākās reizēs. Katra oga satur divas kafijas pupiņas. Attālākās kafijas koka ogas satur vienu pupiņu, tāpēc tiek sauktas par zirņu ogām. Melnās pupiņas ir pupiņas, kas radušās nepareizā to apstrādes procesā un kurām piemīt ļoti nepatīkama garša, tāpēc tās kafijas maisījumu partijas, kurās ir šīs pupiņas, tiek atzītas par brāķiem.
  • Kafiju iespējams novākt gan ar rokām, gan ar tehniku. Plantācijās, kas ir līdzenākas, tiek izmantota tehnika, bet plantācijās, kuras aug stāvās nogāzēs, kafijas novākšana noris ar rokām.
  • Abreviatūra “GMO” uz kafijas pakas norāda, ka konkrētās kafijas augs ir ģenētiski modificēts organisms, proti, ka tā īpašības tika izmainītas, pārstādot tajā ģenētisku materiālu.
    Kafijas pagatavošanā ir svarīgi izvēlēties pareizu maluma līmeni – piemēram, jo smalkāks kafijas malums, jo kafijas garša rūgtāka. Uz kafijas pupiņu pakām visbiežāk tiek norādīts, kāda maluma pakāpe konkrētajai kafijai ir jāizmanto.
  • Kafija vislabāk sader kopā ar tādām garšvielām kā, piemēram, kardamons, anīsa sēklas, kanēlis vai vaniļa. Garšvielas kafijai vislabāk pievienot tūlīt pēc tās samalšanas. Tāpat kafijai iespējams pievienot putukrējumu, saldo krējumu, pienu, piena pulveri, šokolādi, kakao pulveri, mandeļu pārslas, balto vai brūno cukuru, mākslīgo saldinātāju, stēvijas sīrupu, medu, sīrupu vai pat kādu alkoholisko dzērienu.
  • Viena tasīte filtra kafijas satur 90-110 mg kofeīna, krūzes kafija – 70-90 mg kofeīna, ekspresso – 80-90 mg kofeīna, cappuccino – 80-90 mg kofeīna, caffe latte – 80-90 mg kofeīna.
  • Atvērtu kafijas iepakojumu ieteicams uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, pasargājot kafiju no kontakta ar gaisu un mitrumu, kā arī karstuma avotiem un tiešiem saules stariem. Nav ieteicams kafiju izbērt no oriģinālā iepakojuma un atstāt iepakojumu atvērtu.
  • Iegūstamās kafijas garša ir atkarīga no kultūras, kurā tā tiek audzēta, jo dažādās valstīs uzskati par to, kā kafijai vajadzētu izskatīties un garšot, atšķiras. Kafijas garšu būtiski ietekmē arī ūdens kvalitāte, kas veido 98,5% no tasītes satura.
  • “Cupping” ir metode, kas tiek izmantota kafijas parauga kvalitātes noteikšanā, nosakot gan kafijas smaržu, gan garšu. Šī metode parasti tiek pielietota zaļo kafijas pupiņu kvalitātes pārbaudei. Pēc pārbaudes tiek aizpildīta detalizēta novērtēšanas veidlapa, kurā ietverti dažādi kafijas kvalitātes aspekti.