Cigoriņu kafija

ciogrinu kafija

Kafijas dzeršana ir daudzu cilvēku rīta rituāls, kas kļuvis par ikdienišķu ieradumu. Taču kafijas lietošanai ir kā pozitīva, tā arī negatīva ietekme uz cilvēka veselības stāvokli. Lai gan šis dzēriens ļauj izvairīties no dažādām slimībām, piemēram, Pērkinsa vai Alcheimera slimības, tāpat arī samazina iespēju saslimt arī vēzi un aknu cirozi, tomēr pārmērīga lietošana var izraisīt arī nepatīkamas sekas – kuņģa problēmas, bojāt nieres, tā izraisa bezmiegu un pārdozēšanas gadījumos arī delīriju. Taču pastāv arī kāda alternatīva, kas sniegs kafijas cienītājam ne tikai garšas baudījumu, bet arī uzlabos veselības stāvokli.

Cigoriņu kafija ir kafijas veselīgais variants, jo tajā izmantotais augs ir ārstniecisks. Cigoriņi ir asteru dzimtas augi, kurus iespējams atrast ceļmalās un gravās. Tā kā šim augam patīk mitrums, tad Baltijas valstīs ir piemēroti klimatiskie apstākļi. Cigoriņiem ir zili ziedi, taču pats svarīgākais, veselīgākais un dažādām vērtīgām vielām bagātākais avots ir cigoriņa sakne.

Cigoriņos ir dažādi vitamīni – B1, C, E, miecvielas, pektīns, olbaltumvielas, taukvielas, rūgta ekstraktviela, dažādas minerālvielas – nātrijs, kālijs, kalcijs, fosfors, dzelzs, magnijs. Ārstnieciskos nolūkos izmanto ne tikai cigoriņa sakni, bet arī lapas un ziedus, kuros arī ir veselībai nozīmīgas vielas. Cigoriņu kafijai piemīt urīndzenošas īpašības, tā uzlabo vielmaiņu, novērš dažādas kuņģa un aknu problēmas; cigoriņiem piemīt nomierinoša, pretsāpju un pretmikrobu iedarbība. Cigoriņu kafija arī nomierina centrālo nervu sistēmu, veicina žults sekrēciju, novērš zobu sāpes, pastiprina sirdsdarbību. Tomēr, ja cilvēkam ir sirds slimības, tad par cigoriņu kafijas lietošanu ir jākonsultējas ar ārstu.

Cigoriņu kafiju var pagatavot ikviens. Sākumā atliek pļavās un ceļmalās salasīt pašus augus. Parasti gan cigoriņu saknes tiek ievāktas tieši rudenī. Kafijas pagatavošanā izmanto cigoriņu sakni, tāpēc to ir nepieciešams atdalīt no pārējā auga. Sakne ir vispirms jāattīra un tad jāsasmalcina. Pēc tam tā tiek apgrauzdēta. Nesagrauzdētu sakni ir iespējams izmantot, lai pagatavotu tēju. Ja sagatavota cigoriņu sakne uzreiz netiek izmantota kafijas pagatavošanā, tad to ir iespējams uzglabāt tā, lai sakne nezaudētu savas vērtīgās vielas pat 2-3 gadus. Sakne ir jātur tumšā vietā, vislabāk linu auduma maisiņā. Kafijas rūgteno garšu rada ogļhidrāts intibīns. Kafijas aromātiskā smarža rodas grauzdēšanas procesā, kad savienojas inulīns ar olbaltumvielām, šādā veidā radot ēterisko eļļu cikoreolu.

Atšķirībā no kafijas, kas gatavota no arabika vai robusta, kā arī citām kafijas šķirnēm, cigoriņu kafijas sastāvā nav kofeīna. Taču tas nemaina apstākli, ka cigoriņu kafijas malkošana no rīta uzmundrina. Cigoriņu kafijai piemīt tieši tāda pati īpašība radīt možumu kā kafijai, kuras sastāvā ir kofeīns. Līdz ar kofeīna neesamību cigoriņu kafijā cilvēkam netiek paaugstināts asinsspiediens. Tāpēc arī parasti bērniem tiek dota cigoriņu kafija, kuru var vēl saldināt ar saldo krējumu vai karotīti kondensētā piena.