Bezkofeīna kafija

bez kofeina kafija

Bezkofeīna kafija jeb kafija ar samazinātu kofeīna daudzumu ir kafija, no kuras tiek atdalīts kofeīns. Kofeīna atdalīšana notiek gan no zaļajām kafijas pupiņām, gan no pārējām vielām, kas tiek pielietotas kafijas radīšanas procesā. Kā pierāda pētījumi, pilnīgi atbrīvoties no kofeīna tomēr nav iespējams, jo kafijas pupiņās tas ir veidojies dabiski. Maksimālais kofeīna daudzums, ko iespējams atdalīt no kafijas, ir aptuveni 97 – 98% kofeīna.

Kofeīns ir viela, kas dabiskā veidā atrodams ne vien kafijas augā, bet arī citos augos, piemēram, tajos, no kuriem tiek iegūta tēja un kakao. Kofeīnam nav ne krāsas, ne garšas, ne smaržas. Kafijā kofeīns ir tikai viena no daudzajām sastāvdaļām, ko pārtikas tehnologiem ir izdevies izolēt un kuru kombinācija piešķir kafijai tās unikālās īpašības. Ja viena normālas kafijas tasīte satur aptuveni 85-100 mg kofeīna, tas bezkofeīna kafijas tasītē tas ir 2-8 mg. Jāpiemin, ka par nāvējošu kofeīna devu tiek uzskatīti 10 grami kofeīna.

Kofeīnu no kafijas pupiņām ir iespējams atdalīt vairākos veidos. Viena no tām ir Roselius metode, ko izgudrojis vācu kafijas lieltirgotājs Ludvigs Roselius 1903. gadā, zaļās kafijas pupiņas iztvaicējot un šķīdinot tās dažādās skābēs, bāzēs un pat benzolā. Mūsdienās šī metode ir pilnveidota un tiek saukta par ķīmisko šķīdināšanu – zaļās pupiņas tiek apstrādātas ar tvaiku, lai izšķīdinātu kofeīnu, kas pēc tam tiek atdalīts zem spiediena, pielietojot ķīmisko šķīdinātāju. Lai atdalītu šķīdinātāju, kas pēc kofeīna atdalīšanas paliek kafijā, tiek pielietots tvaicēšanas process.

Tāpat kofeīnu iespējams atdalīt, pielietojot gāzi, proti, zaļo pupiņu tvaicēšanas procesā, kas noris zem augsta spiediena un augstā temperatūrā, tiek pielietots augstas oksidācijas pakāpes oglekļa dioksīds, kas darbojas kā šķīdinātājs.

Vēl kofeīna atdalīšanai tiek izmantots Šveices ūdens process, kurā netiek izmantota ķīmiskā šķīdināšana. Šī metode ir izstrādāta pa 1980. gadu, kā noprotams, Šveicē. Ūdenī tiek iemērktas zaļās kafijas pupiņas, bet novilkums, kas no pupiņām veidojies ūdenī, tiek izdzīts cauri aktivizētam ogleklim, lai atdalītu kofeīnu. Pēc tam pupiņas tiek daļēji izžāvētas, bet pirms pilnīgas to izžāvēšanas un grauzdēšanas tām tiek pievienots bezkofeīna ekstrakts.

Neskatoties uz to, ka bezkofeīna kafija tiek uzskatīta par veselīgāku, īstiem kafijas mīļiem tā tomēr varētu neiet pie sirds, jo kofeīna daudzuma samazināšanas procesā, kas nav dabisks process, mainās gan kafijas aromāts, gan garša, gan tās radītais efekts. Cilvēkiem, kas regulāri lieto kofeīna kafiju, bezkofeīna kafijas lietošana var izrādīties lieka naudas izmešana, jo kofeīna kafijas efekta iegūšanai cilvēks izdzers ievērojami lielāku daudzumu bezkofeīna kafijas, rezultātā izlīdzinot patērētā kofeīna apmērus.