Kafijas biezumu izmantošana sadzīvē

kafijas biezumi

Kafijas biezumus iespējams izmantot daudzos sadzīvē noderīgos veidos. Tos var izmantot gan uzkopšanā, gan kaitēkļu apkarošanā un iznīcināšanā, kā arī skaistumkopšanā.

Kafijas biezumiem piemīt spēja neitralizēt sliktus aromātus. Piemēram, ja ledusskapī ir nepatīkams aromāts, no kura nav iespējams atbrīvoties, tad var nelielā daudzumā ievietot ledusskapī kafijas biezumus. Tie ātri vien neitralizēs nepatīkamo smaku, kā arī radīs vieglu un patīkamu kafijas aromātu. Taču, lai paši kafijas biezumi nesāktu pelēt un nepatīkami ost, tad tie vispirms ir jāizkaltē. Tāpat arī iespējams atbrīvoties no nepatīkamā zivju aromāta, kas var palikt uz rokām pēc zivju ķidāšanas, tīrīšanas un sagatavošanas. Šajā gadījumā gan var izmantot arī neizkaltētus kafijas biezumus, atliek tikai ierīvēt rokas pāris minūtes un tad biezumus noskalot. Šādi ātri vien var atbrīvoties arī no citām smakām. Sakaltētus kafijas biezumus var ievietot arī mazos auduma maisiņos un glabāt drēbju skapjos un atvilktnēs.

Mājsaimniecībā kafijas biezumus var izmantot arī tīrīšanā. Kafijas biezumiem piemīt abrazīvs efekts, tāpēc tos var izmantot kā dabīgu un neķīmisku līdzekli, lai notīrītu piekaltušus traipus no plīts. Mitrus kafijas biezumus uzklāj uz traipa un tad ar lupatiņu var viegli berzt. Šādi arī iespējams izvairīties no skrāpējumu atstāšanas, kas var palikt, ja plīts tīrīšanā izmanto metāla švammi vai dažādus skrāpjus.

Kafijas biezumus izmanto arī dārza darbos – kompostam, mēslošanai, apkarošanai no kaitēkļiem, kā arī lai atbaidītu kaķus un suņus, kuri dārzā var nokārtot savas dabiskās vajadzības. Kafijas biezumus ne tikai drīkst, bet arī ir vēlams izbērt komposta kaudzēs, jo tad augsne un pats komposts būs bagātāks ar dažādām vērtīgām vielām. Augsne, uz kuras tiek uzlikts šāds komposts ar kafijas biezumiem, būs daudz auglīgāka. Līdz ar to mēslošana ar kompostu no kafijas biezumiem palīdzēs uzlabot dārzeņu ražu, piemēram, tomātu vai burkānu, kā arī košumkrūmiem un ziediem šāds mēslojums rada labākus augsnes apstākļus. Ja dārzā ir problēmas ar gliemežiem, tad var to uzturēšanās vietā izbārstīt kafijas biezumus. Kafijas biezumos vēl esošais kofeīns var gliemežus un citus kaitēkļus ne tikai atbaidīt, bet arī iznīcināt. Var arī pagatavot vieglu kafijas šķidrumu un apsmidzināt augus – kafija tiem neko ļaunu nenodarīt, bet kaitēkļi tiks apkaroti. Kafijas biezumu izbārstīšana dārzā atbaidīs ne tikai gliemežus, bet arī kaķus un suņus. Vietās, kur dzīvnieki visbiežāk nokārtojas, vajag izbārstīt sausus vai mitrus kafijas biezumus – radītais aromāts dzīvniekus atbaidīs un tie tur vairs neies.

Kafijas biezumos ir ļoti daudz vērtīgu vielu, kas nozīmē, ka tos var izmantot arī skaistumkopšanā. Kafijas biezumi ir labi ādai – var sagatavot skrubjus un citus līdzekļus vai arī vienkārši uzklāt mitrus kafijas biezumus uz ādas un viegli iemasēt. Ādu tie padarīs maigāku un gludāku. Tāpat arī abrazīvais efekts atbrīvos ādu no atmirušajām šūnām. Kafijas biezumi ir ļoti labi arī matiem – tie ne tikai ātri vien matus padarīs spīdīgākus, bet arī tos viegli ietonēs. Tiesa, matu iekrāsošana ar kafijas palīdzību gan ir labs variants tikai brunetēm. Kafijas biezumus sajaucot kopā ar olas baltumu un uzklājot uz ādas, var ātri atbrīvoties arī no celulīta. Ja nepalīdz nekādi vingrojumi, kā arī izmēģināti dažādi pretcelulīta krēmi, kas nesniedz nekādu rezultātu, tad šāds mājās pagatavots maisījums var līdzēt. Kafijas biezumu un olas baltuma maisījums vienkārši jāuzklāj uz problēmzonām un pusstundu jāpatur.

Cik daudz kafijas dienā drīkst dzert?

lila kafijas kruze

Pasaulē ir tik daudz cilvēku, kuri nevar iedomāties savu dienu bez minimums vienas kafijas krūzes dienā. Tāpat arī daudzās kultūrās kafijai ir ļoti liela loma, līdz ar to kafijas dzeršana ir rituāls vai tradīcija, kas noteikti ir jāizdara. Tomēr kafijā ir kofeīns, kas ir atkarību izraisošs, kā arī pārmērīga kafijas lietošana var izraisīt nervozitāti, bezmiegu, trauksmainību un pat delīriju. Toties, skatoties no otras puses, kafijai ir arī daudz labas īpašības – tā ļauj izvairīties no saslimšanas ar Alcheimera slimību, mazina risku saslimt ar dažādiem vēža paveidiem, tiek uzskatīts, ka kafija samazina depresiju un novērš pašnāvnieciskas domas, kā arī cilvēkiem, kuri bieži un daudz lieto alkoholu, kafijas dzeršana samazina iespēju saslimt ar aknu cirozi. Joprojām zinātnieki, kuri pētījuši kafiju un tās ietekmi uz cilvēka organismu, nespēj vienoties – kafija ir vai nav kaitīga cilvēkam. Tomēr par vienu faktoru gan ir skaidri zināms – kafijas pārmērīga lietošana noteikti nav ieteicama.

Galvenais iemesls, kāpēc kafijas pārmērīga lietošana nav vēlama, ir kofeīns. Nelielās devās tas dod cilvēkam enerģiju, palīdz atmosties, kā arī ir vēl citi pozitīvi aspekti. Tomēr labi ir atcerēties teicienu – kas par daudz, tas par skādi. Tieši tāpat ir arī ar kafiju un kofeīnu. Ir atklāts, ka pieaudzis cilvēks, lai nenodarītu kaitējumu savai veselībai, droši var patērēt dienā līdz 400 mg kofeīna. Tas ir vidēji 4 kafijas krūzes dienā var dzert bez bažām. Sievietēm, kuras ir bērna gaidībās, kofeīna patēriņu ir nepieciešams samazināt līdz 200 mg dienā, jo lielāka kofeīna daudzuma uzņemšana var traucēt augļa attīstībai, bērnam var būt samazināts svars, kā arī sliktākajā gadījumā – sieviete var piedzīvot spontāno abortu. Arī bērniem un jauniešiem ieteicams dzert mazāk kafijas nekā pieaugušajiem. Ir izpētīts, ka attiecībā uz nepilngadīgām personām dienā var uzņemt ne vairāk par 3 mg kofeīna uz kilogramu personas svara.

Lai gan skaitļi ir pateikti diezgan skaidri, tomēr ne jau visi kafijas dzērāji ir informēti par to, cik daudz kofeīna ir vienā izdzertajā kafijas krūzē. Kofeīna daudzums mainās atkarībā no tā, kāda veida kafijas tiek dzerta. Veselībai nekaitīgākā ir šķīstošā kafija, jo vienā krūzē šķīstošās kafijas ir tikai 75 mg kofeīna. Vienā espreso kafijas krūzē ir jau 107 mg kofeīna, taču visvairāk ir jāuzmanās tiem cilvēkiem, kuri ir iecienījuši malto kafiju. Vienā krūzē maltās kafijas ir apmēram 120 mg kofeīna. Līdz ar to ir iespējams secināt, ka pieaugušam cilvēkam, kurš dzer malto kafiju, ieteicamais daudzums ir 3 kafijas krūzes dienā, bet grūtniecēm, ja nu pavisam nav iespējams bez kafijas iztikt, labāk izdzert tikai vienu krūzīti. Šķīstošo kafiju pieaudzis cilvēks var dzert vairāk – līdz pat 5 krūzēm vienas dienas laikā.
Patiesībā vissvarīgākais ir atcerēties, ka nav jau tādu precīzu datu par to, cik daudz kafijas krūžu dienā drīkst vai nedrīkst dzert. Katrs cilvēks tomēr ir indivīds un arī organisms katram darbojas citādāk. Ne velti – kas vienam labs, otram neder. Tāpēc katram kafijas dzērājam vislabākais veids, kā noteikt kafijas krūžu daudzumu dienā, ir vienkārši ieklausīties savā ķermenī un balstīties uz savām izjūtām. Ja liekas, ka šorīt kafiju negribas dzert, tad to arī nevajag darīt, neskatoties uz to, ka kafijas ikrīta rituāls ir piekopts jau vairākus gadus.

Cigoriņu kafija

ciogrinu kafija

Kafijas dzeršana ir daudzu cilvēku rīta rituāls, kas kļuvis par ikdienišķu ieradumu. Taču kafijas lietošanai ir kā pozitīva, tā arī negatīva ietekme uz cilvēka veselības stāvokli. Lai gan šis dzēriens ļauj izvairīties no dažādām slimībām, piemēram, Pērkinsa vai Alcheimera slimības, tāpat arī samazina iespēju saslimt arī vēzi un aknu cirozi, tomēr pārmērīga lietošana var izraisīt arī nepatīkamas sekas – kuņģa problēmas, bojāt nieres, tā izraisa bezmiegu un pārdozēšanas gadījumos arī delīriju. Taču pastāv arī kāda alternatīva, kas sniegs kafijas cienītājam ne tikai garšas baudījumu, bet arī uzlabos veselības stāvokli.

Cigoriņu kafija ir kafijas veselīgais variants, jo tajā izmantotais augs ir ārstniecisks. Cigoriņi ir asteru dzimtas augi, kurus iespējams atrast ceļmalās un gravās. Tā kā šim augam patīk mitrums, tad Baltijas valstīs ir piemēroti klimatiskie apstākļi. Cigoriņiem ir zili ziedi, taču pats svarīgākais, veselīgākais un dažādām vērtīgām vielām bagātākais avots ir cigoriņa sakne.

Cigoriņos ir dažādi vitamīni – B1, C, E, miecvielas, pektīns, olbaltumvielas, taukvielas, rūgta ekstraktviela, dažādas minerālvielas – nātrijs, kālijs, kalcijs, fosfors, dzelzs, magnijs. Ārstnieciskos nolūkos izmanto ne tikai cigoriņa sakni, bet arī lapas un ziedus, kuros arī ir veselībai nozīmīgas vielas. Cigoriņu kafijai piemīt urīndzenošas īpašības, tā uzlabo vielmaiņu, novērš dažādas kuņģa un aknu problēmas; cigoriņiem piemīt nomierinoša, pretsāpju un pretmikrobu iedarbība. Cigoriņu kafija arī nomierina centrālo nervu sistēmu, veicina žults sekrēciju, novērš zobu sāpes, pastiprina sirdsdarbību. Tomēr, ja cilvēkam ir sirds slimības, tad par cigoriņu kafijas lietošanu ir jākonsultējas ar ārstu.

Cigoriņu kafiju var pagatavot ikviens. Sākumā atliek pļavās un ceļmalās salasīt pašus augus. Parasti gan cigoriņu saknes tiek ievāktas tieši rudenī. Kafijas pagatavošanā izmanto cigoriņu sakni, tāpēc to ir nepieciešams atdalīt no pārējā auga. Sakne ir vispirms jāattīra un tad jāsasmalcina. Pēc tam tā tiek apgrauzdēta. Nesagrauzdētu sakni ir iespējams izmantot, lai pagatavotu tēju. Ja sagatavota cigoriņu sakne uzreiz netiek izmantota kafijas pagatavošanā, tad to ir iespējams uzglabāt tā, lai sakne nezaudētu savas vērtīgās vielas pat 2-3 gadus. Sakne ir jātur tumšā vietā, vislabāk linu auduma maisiņā. Kafijas rūgteno garšu rada ogļhidrāts intibīns. Kafijas aromātiskā smarža rodas grauzdēšanas procesā, kad savienojas inulīns ar olbaltumvielām, šādā veidā radot ēterisko eļļu cikoreolu.

Atšķirībā no kafijas, kas gatavota no arabika vai robusta, kā arī citām kafijas šķirnēm, cigoriņu kafijas sastāvā nav kofeīna. Taču tas nemaina apstākli, ka cigoriņu kafijas malkošana no rīta uzmundrina. Cigoriņu kafijai piemīt tieši tāda pati īpašība radīt možumu kā kafijai, kuras sastāvā ir kofeīns. Līdz ar kofeīna neesamību cigoriņu kafijā cilvēkam netiek paaugstināts asinsspiediens. Tāpēc arī parasti bērniem tiek dota cigoriņu kafija, kuru var vēl saldināt ar saldo krējumu vai karotīti kondensētā piena.

Kafijas automāts

coffee_machine

Kafija un kafijas dzeršanas ir kļuvusi par nu jau neatņemamu lielākās daļas cilvēces ikdienas sastāvdaļu un šis dzēriens ļauj mums no rītiem ātrāk pamosties sniedz papildus enerģijas devu kad ir pārāk daudz darāmā, kā arī kafijas aromāts ir vienkārši ļoti garšīgs un labs. Bet, lai pagatavotu gardu kafiju ir nepieciešams ilgs laiks un zināšanas, jo kafijas dzēriens ir jāveido pareizajā temperatūrā un ar pareizajām kafijas pupiņām, un tikai tad ir iespējams iegūt rūgteni saldo garšu, ko tik daudzi no mums ikdienā ir iemīļojuši.

Viens no variantiem ir iegādāties kafijas automātu un izmantot to, lai pagatavotu vienu no gardākajiem kafijas dzērieniem katru reizi tieši tādu, kā tam būtu jābūt. Šie kafijas automāti parasti ir visai dārgi, bet toties tie izdara visu to, ko parasti dara viesmīļi kafijas veikalos. Kafijas automāti paši uztur pareizo temperatūru un uzvāra ūdeni līdz ideālajai temperatūrai, pēc tam samaļ kafijas pupiņas un uzlej uz tām ūdeni tieši tik ilgu laiku, lai iegūtu ideālu kafijas garšu, kas nav par rūgtu vai arī par vieglu. Šajos automātos ir iespējams izvēlēties vai nu expresso dzērienu vai parasto kafijas dzērienu, kā arī šis automāts izveido kafijas krūzi mazāk kā minūtes laikā un tāpēc šādi automāti būs ļoti labi vietās, kur apgrozās liels cilvēku daudzums, kā piemēram uzņēmumos, publiskās vietās vai kafejnīcās. Protams ir arī mazāka kalibra aparāti, kuru cenas arī nav tik astronomiskas un šie automāti, lai gan ir lēnāki un parasti dažas lietas tiem jāpalīdz darīt ir ar roku, tomēr tie arī izveido tieši tik labu kafiju, kā šie lielie industriālie automāti.

Ja jūs vēlaties iegādāties kafijas automātu, tad ir jārēķinās ar šīm sākotnējām izmaksām, kas sastādīs no vairākiem simtiem Eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem Eiro, un parasti bez interneta kredīta šādu naudu iegūt cilvēkiem būs problemātiski. Bet jums sev ir jāprasa, cik jūs esat gatavi maksāt par savu labsajūtu un par šo gardo kafijas dzērienu, jo ja jūs kafiju pērkat kādā kafejnīcā, tā noteikti ir daudz dārgāka un ilgtermiņā jūs pat ietaupīsit naudu iegādājoties šādu kafijas automātu. Tāpēc kad domājiet par kafijas dzeršanu noteikti ir vērts padomāt par kafijas automāta iegādi un nežēlojiet naudu, jo savādāk jums ikdienā būs jādzer negaršīgs dzēriens un tad noteikti nebūs patīkami. Kafijas automāts noteikti ir labs ieguldījums jūsu labsajūtā it sevišķi, ja jūs ikdienā lietojat vairāk par vienu kafijas krūzi!

Zaļā kafija – notievēšanas brīnumlīdzeklis vai krāpšana?

zala kafija

Jau dažus gadus visā pasaulē un arī Latvijā diezgan daudz tiek runāts par zaļās kafijas brīnumainajām spējām palīdzēt cilvēkiem atbrīvoties no liekā svara, nemainot savus ēšanas paradumus un nepalielinot fizisko aktivitāšu slodzi. Tomēr viedokļi par zaļās kafijas iedarbību ir dažādi – ir gan tādi, kas apgalvo, ka zaļā kafija palīdzējusi atbrīvoties no vairākiem kilogramiem vienas nedēļas laikā, taču daudz vairāk ir atrodami cilvēki, kuru pieredze ir gluži pretēja – zaļā kafija nav samazinājusi ne apetīti, ne svaru.

Zaļā kafija patiesībā ir tā pati melnā kafija, ko cilvēki lielākoties mēdz dzert no rītiem, lai pamostos. Galvenā atšķirība, kas neļauj arī melnajai kafijai piedēvēt novājēšanas brīnumspējas, ir apstrādes process. Melnās kafijas pupiņas tiek grauzdētas – šādā veidā tiek iegūts gan neatvairāmais aromāts, gan brīnišķīgā kafijas garša. Taču zaļās kafijas pupiņas netiek grauzdētas. Līdz ar to grauzdēšanas procesā neapstrādātās kafijas pupiņas nezaudē vielu, kas tiek uzskatīts par galveno iemeslu, kāpēc ir iespējams svara zudums, ja regulāri tiek lietota zaļā kafija. Negrauzdētā kafijas pupiņā ir hlorogēnskābe. Tiek uzskatīts, ka šī viela kavē tauku uzsūkšanos, kā arī aktivizē tauku vielmaiņu aknās. Tāpat hlorogēnskābe mazina glikozes uzsūkšanos, līdz ar to tiek stabilizēts cukura līmenis asinīs. Šī viela arī darbojas kā antioksidants, kas cīnās ar organismā esošajiem brīvajiem radikāļiem. Zaļajā kafijā arī ir lielāks kofeīna daudzums, kas stimulē tauku sadalīšanās procesu. Lai gan izklausās, ka zaļā kafija patiešām darbojas kā svara samazināšanas līdzeklis, tomēr joprojām nav veikti pietiekami daudz pētījumu, kas patiešām šo faktu apstiprinātu.

Zaļā kafija kā brīnumlīdzeklis slavena kļuva 2012. gadā kādā televīzijas šovā, kurā uzstājās divi eksperti, kas pastāstīja par eksperimentu ar vairākām sievietēm, kurām bija nelielas svara problēmas un kuras, lietojot zaļās kafijas koncentrātu atbilstošās devās, drīz vien zaudēja dažus kilogramus. Līdz ar to pasauli un arī Latviju pāršalca zaļās kafijas tievēšanas drudzis. Protams, uzreiz parādījās arī vairāki produkti, piemēram, zaļās kafijas kapsulas, kas solīja samazināt apetīti un, protams, arī svaru, turklāt kafijas lietotājam pat nevajag mainīt savus ikdienas ēšanas paradumus. Tomēr drīz vien cilvēki, kas uzķērās uz šī reklāmtrika, atklāti sāka paust savu vilšanos, jo, lai gan tika samaksāta liela naudas summa un kafijas kapsulas tika lietotas atbilstīgi instrukcijai, svars nesamazinājās – bija pat gadījumi, kad tas tikai palielinājās. Taču bija arī cilvēki, kas pasūtīja zaļās kafijas pupiņas uzreiz no ražotāja un paši tās samala. Daļa no šiem cilvēkiem patiešām arī bija zaudējuši svaru un ķermeņa apkārtmērus. Līdz ar to nevar arī teikt, ka zaļā kafija kā notievēšanas līdzeklis nedarbojas. Pats svarīgākais, lai gūtu kādu efektu no šīs kafijas lietošanas, ir augstvērtīgu kafijas pupiņu iegāde, vislabāk bez starpniekiem. Turklāt noteikti nevajag iegādāties internetā dažādus zaļās kafijas pupiņas izstrādājumus, kas sola vairāku kilogramu zaudēšanu vienas nedēļas laikā. Svarīgi zināt, ka, lai svaru zaudētu noturīgi un veselīgi, zudums parasti nav lielāks kā 1-2 kg nedēļā. Tāpat arī cilvēkam ir jāmaina savi ēšanas paradumi, jāpalielina augļu, dārzeņu un ūdens daudzums ikdienā, kā arī noteikti ir nepieciešams veikt fiziskās aktivitātes.

Zaļās kafijas lietošanā ir arī dažādi ierobežojumi – nav ieteicams dzert vairāk kā divas zaļās kafijas krūzītes dienā. Tāpat arī šādu kafiju nav ieteicams lietot hipohondriķiem, cilvēkiem, kuri cieš no trauksmes sajūtas un panikas lēkmēm. Gluži tāpat kā melnā kafija, arī zaļā kafija paaugstina asinsspiedienu; tā paaugstināšanās acīs var veicināt glaukomu attīstību. Tā kā kafija veicina ātrāku urīna izvadi no organisma un var arī izraisīt nelielu diareju, svarīgi atcerēties, ka nepieciešams lietot arī daudz ūdens. Turklāt no organisma tiek izvadītas arī citas organismam nepieciešamas vielas, piemēram, kalcijs. Līdz ar to var tikt stimulēta osteohondrozes attīstība.

Turku kafija, tās pagatavošana

turku kafija

Turku kafija ir viena no populārākajām pasaulē. Tās pagatavošanā ir nepieciešama īpaši smalka maluma kafija, kā arī īpašs kafijas vārīšanas trauks, ko sauc par džezvu vai cezvu, vai ibriku.

Lai gan īpašā turku kafija ir zināma daudzviet pasaulē, tomēr interesanti, ka pašā Turcijā kafija nekad nav audzēta. Tā tiek eksportēta no kafijas audzēšanas lielvalstīm, piemēram, Brazīlijas vai Centrālamerikas. Kafijas vēsture Turcijā sākās līdz ar 15. gadsimtu, kad kafijas pupiņas pirmo reizi tika ievestas Stambulā no Jemenas. Turcijas reģionos tās tiek ievestas zaļas, kur pēc tam tiek grauzdētas un maltas. Lai varētu baudīt īstu turku kafiju, nepieciešams kafijas pupiņas smalki samalt uzreiz pēc grauzdēšanas, lai tās vēl ir siltas, jo šādi sagatavota kafija ir īpaši aromātiska un garšīga.

Tiek uzskatīts, ka tieši no Turcijas kafija ir izplatījusies arī visā Eiropā.16. gadsimtā turki ilgu laiku bija aplenkuši Vīni (Vīnes blokāde 1683. gadā). Tajā laika periodā turku kareivji tika bagātīgi apgādāti ne tikai ar munīciju un pārtiku, bet arī ar iemīļoto dzērienu – kafiju, kas joprojām tika lielos daudzumos vesta no Jemenas. Tomēr pēc dažiem aplenkuma mēnešiem turkiem nācās atkāpties. Atkāpšanās laikā tika atstāti vairāki maisi ar kafijas pupiņām, tāpat arī Eiropas daļā palika vairāki turki, kas iepazīstināja Eiropu ar kafijas pagatavošanas mākslu. Līdz ar to arī Eiropas valstis uzzināja, kas ir kafija; tur arī drīz vien šis dzēriens kļuva ļoti populārs. Pastāv arī uzskats, ka turki bija pirmie, kas Eiropas daļā atvēra pirmās kafijas tirgotavas.

Tāpat kā jebkurai kafijai, arī turku kafijai ir vairāki veidi, kas atšķiras ar cukura daudzumu, kas pievienots kafijai. Turku kafiju, kura ir ļoti salda, sauc par sekerli vai šekerli; kafija, kura ir mēreni salda, saucās orla sekerli jeb orla šekerli. Turku kafija, kurai pievienots ļoti neliels cukura daudzums, tiek saukta par az sekerli (az šekerli), bet kafiju bez cukura sauc sade.

Turku kafijas pagatavošana nav sarežģīta – svarīgākais ir atrast īpaši smalka maluma kafijas maisījumu, kā arī obligāts nosacījums ir īpašais kafijas vārāmais trauks – džezva, cezva jeb ibriks. Šim vara traukam ir garš rokturis, apakšdaļa ir platāka nekā augšdaļa; uz trauka dibena tiek bieži vien arī norādīts, cik daudz kafijas porcijām džezva ir paredzēta. Arī pagatavoto kafiju ir paredzēts dzert no neliela izmēra tasītēm, tāpat svarīgi zināt, ka servējot turku kafiju, katram kafijas dzērājam nepieciešams dot arī glāzi vēsa ūdens. Aukstais ūdens, kas jāiedzer pēc katra kafijas malka, ļaus labāk izgaršot kafiju. Pats kafijas dzeršanas process vairāk ir baudīšana – tā ir jāmalko maziem malciņiem, jo, lai gan tasītes tilpums ir mazs, paredzēta ilgam kafijas dzeršanas rituālam.

Turku kafija ir jāgatavo šādi – vispirms ir džezvā jāieber smalka maluma kafija. Vārāmtraukā beramais kafijas daudzums ir vienkārši aprēķināms – vienai kafijas tasītei nepieciešama viena tējkarote kafijas. Pēc tam ir jāpievieno cukurs, ja tāds ir nepieciešams. Noteikti nevajag cukuru kafijai pievienot pēc tam, kad kafija jau ir uzvārīta un pasniegta – šādā veidā tiks izbojātā īpašā turku kafijas garša. Kad džezvā ir iebērts attiecīgais kafijas un cukura daudzums, tad jāpievieno auksts ūdens. Pēc tam vārāmtrauks ir jānovieto uz lēnas uguns un visas sastāvdaļas jāsamaisa. Vislabāk turku kafijas pagatavošanā izmantot gāzes plīti, taču arī tad ir jāatceras, ka džezvas dibens nevar būt pārāk tuvu atklātai liesmai, jo kopumā vienas kafijas vārīšanas laiks ir apmēram 5 minūtes. Turku kafija ir jāvāra līdz parādās putiņas. Tad džezva ir jānoceļ no uguns un jāpagaida līdz putiņas pazūd vai arī tās var izdalīt pa tasītēm. Šāds process jāatkārto vēl 2 reizes. Pēc tam, kad kafija uzvārīta, vārāmtraukam var uzklāt virsū lupatiņu un ļaut kafijai ievilkties. Taču var arī uzreiz turku kafiju saliet tasītēs.

Pats svarīgākais turku kafijas vārīšanas procesā ir nepieļaut, ka kafijas putiņas pāriet pāri džezvas malām; kafija nedrīkst pārāk vārīties. Tāpat arī, lai panāktu īstu turku kafijas garšu, iespējams pievienot kādu no turku eksotiskajām garšvielām, kas paredzētas tieši šādam nolūkam.

Pasaules dārgākā kafija – Kopi Luwak

kopi luwak

Kopi Luwak jeb civetkaķu kafija ir pasaules dārgākā kafija, kuras cena kilogramos ir vairāki simti eiro. Uzzinot kafijas cenu, protams, uzreiz rodas interese, kas tad šo kafiju Luwak padara tik īpašu. Atbilde ir vienkārša un nezinātājam pat riebumu izraisoša – kafijas augļi tiek apēsti un pēc tam fekāliju veidā izvadīti no civetkaķu organisma.

Kopi Luwak tiek lielākoties ražota Indonēzijā. Tās pamatā ir arabika kafijas pupiņas, tikai apstrādes process ir vienā no posmiem pilnībā atšķirīgs. Tāpat kā jebkuras citas kafijas šķirnes pupiņu gatavošanā, sākumā tiek audzēti kafijas koki. Arabika šķirnes kokiem ir nepieciešami īpaši augšanas apstākļi – kvalitatīvus augļus ražo koki, kas aug augstienēs, tropiskajā un subtropiskajā klimata joslā, gaisa temperatūra no 15..240C, kas naktīs nedrīkst noslīdēt zem 00C; nepieciešamais nokrišņu daudzums gadā ir no 1`500 līdz 2`000 mm. Kafijas koki parasti tiek stādīti plantācijās – katrs augs ir 2 – 4 m atstatumā viensno otra, kā arī pa vidu, lai sargātos no vēja un pārmērīgas saules, tiek sastādīti banāni, kukurūza vai akācijas. Pēc tam kafijas kokam ir daži gadi jāaug, lai tas sāktu ražot kafijas koka augļus. Kad kafijas koku sākuma posms līdz ar augļu rašanos ir noslēdzies, kafijas pupiņu ražošanas procesā iesaistās brīvais darbaspēks – civetkaķi.

Civetkaķi ir tropu klimatiskajā joslā dzīvojoši kaķveidīgi zīdītāji, kas ir salīdzinoši neliela auguma. Kad kafijas augļi ir nogatavojušies, tad civetkaķi tos apēd. Parasti, kad kafijas augļi tiek novākti manuāli vai arī mehanizētā veidā, tad bieži vien gadās ievākt arī vēl nenobriedušus vai arī jau pārgatavojošos un vecus kafijas augļus. Attiecībā uz civetkaķi – balstoties uz savām maņām, tie vienmēr apēd tikai pilnībā gatavus kafijas augļus un nekad nekļūdās. Līdz ar to kafijas pupiņas, kas pēc tam tiek uzvadītas no dzīvnieka organisma, ir pašas labākās. Civetkaķa gremošanas traktā nonākušie kafijas augļi pilnībā nepārstrādājas – dzīvnieks nespēj sagremot cietās kafijas pupiņas, tāpēc, iznākot ārā fekāliju veidā, kafijas sēklas jeb pupiņas nav bojātas. Tāpat arī gremošanas procesā civetkaķu kuņģis izstrādā īpašas vielas, kas samazina kofeīna daudzumu kafijas pupiņās.

Kad civetkaķis ir sagremojis un iekšēji pārstrādājis kafijas pupiņas, pēc tam, izvadot gatavo produktu ārā kopā ar savām fekālijām, plantācijās strādājošie darbinieki dzīvnieku fēces savāc. Nākamais Luwak kafijas pupiņu ražošanas procesa solis ir kafijas pupiņu nomazgāšana, žāvēšana un grauzdēšana, kas neatšķiras no parastās arabika vai robusta kafijas izgatavošanas.
Kafijas cienītāji, baudītāji un zinātāji apgalvo, ka civetkaķa kafijai piemīt neatkārtojama un garšas niansēm bagāta garša. Tā kā gremošanas procesā tiek samazināts kofeīna daudzums, tad kafija rezultātā ir daudz maigāka un nav tik rūgta. Pagatavotam dzērienam ir nedaudz skābena garša, turklāt, dzerot Luwak kafiju, tās pēcgarša vēl ilgi saglabājas. Tāpat arī kafijas radītais aromāts ir ļoti patīkams un baudāms, ja vien netiek domāts par to, kādā veidā tiek iegūtas kafijas pupiņas.

Diemžēl, lai šī ekskluzīvā kafija tiktu pareizi un kvalitatīvi sagatavota, Indonēzijā un citās vietās, kur tiek ražotas Luwak kafijas pupiņas, notiek arī nežēlīga un cietsirdīga izturēšanās pret kaķveidīgajiem zīdītājiem. Tā kā neviens brīvā dabā neskraida civetkaķiem līdzi un negaida, kamēr tie nokārtos savas dabiskās vajadzības, tad šie dzīvnieki tiek sagūstīti un turēti nežēlīgos apstākļos. Civetkaķi tiek turēti mazos sprostos un badināti. Lai gan tie, protams, tiek baroti ar kafijas augļiem, tomēr šāda vienveidīga ēdienkarte šiem dzīvniekiem ar laiku kļūst ļoti mokoša.

Kas ir kofeīns?

kofeins

Kafija ir dzēriens, kas palīdz atjaunot cilvēka enerģijas līmeni, stimulēt, kā arī kafijas krūze no rītiem lielākajai daļai cilvēku ir ikdienišķs solis, lai varētu pamosties un uzsākt produktīvu dienu. Taču, lai gan par kafijas uzmundrinošu spēju tiek runāts daudz, tomēr patiesībā šīs stimulējošās īpašības piemīt kādai vielai, kas ir kafijas sastāvā.

Gandrīz nevienam nav noslēpums, ka kafijas iedarbības galvenais raisītājs ir kofeīns (ja vien tā nav bezkofeīna kafija). Kofeīns ir alkaloīds, kas sastopams ne tikai kafijā, bet arī tējā, dažādos citos dzērienos, kā arī pavisam nelielās devās tas sastopams šokolādē. Kofeīnam piemīt diurētiska jeb urīna izvadīšanu stimulējoša iedarbība, kas iedarbojas ne tikai uz cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Tomēr attiecībā uz dzīvniekiem, īpaši suņiem, kofeīns pat salīdzinoši nelielā daudzumā var izraisīt toksisku reakciju un letālas sekas. Tā kā kofeīns ir psihotropiska jeb viegli narkotiska viela, tā izraisa atkarību un pārdozēšanas gadījumā var būt nāvējoša arī cilvēkam.

Pirmais kofeīnu atklāja vācu ķīmiķis un aptiekārs Fridlībs Ferdinands Runge 1819. gadā. Viņš vēlējās noskaidrot, kas tā ir par vielu, kas rada kafijas uzmundrinošo un stimulējošo iedarbību. Atklātajam alkaloīdam viņš deva nosaukumu kafeīns (“kaffein”), kas atvasināts no vārda “kafija”. Pēc dažiem gadiem 1827. gadā francūzis Odrī līdzīgā veidā atklāja arī kādu līdzīgu uzmundrinošu vielu, kas atrodama melnajā tējā; šo vielu viņš nodēvēja par teīnu. 10 gadus vēlāk tika atklāts, ka abas iedarbīgās un stimulējošās vielas, kas tika iegūtas no kafijas un tējas, patiesībā ir pilnīgi identiskas.

Kofeīnam piemīt ilgstoša iedarbība uz cilvēka organismu. Šis alkaloīds bloķē adenozīnu, kas parasti izdalās cilvēka organismā, radot nomierinošu efektu. Rezultātā cilvēks tiek uzmundrināts, atjaunojās enerģijas rezerves, jo tiek stimulēta centrālā nervu sistēma. Tāpat kofeīns iedarbojas arī uz acu zīlītēm, tās paplašinot, uz smadzenēm, asinsspiedienu, kas tiek paaugstināts, kā arī asinīm un asins recēšanu, kas tiek samazināta. Paātrinās arī sirdsdarbība un elpošana kļūs daudz straujāka. Tiek uzskatīts, ka kafijā esošais kofeīns var samazināt dažādu slimību rašanos risku, piemēram, Pārkinsona slimību un Alcheimeru, jo tiek uzskatīts, ka ilgstoša kafijas (līdz ar to kofeīna) lietošana ilgtermiņā uzlabo atmiņas kvalitāti. Tāpat arī kofeīns palielina izturību, tāpēc to mēdz izmantot sportisti. Taču nedrīkst arī pārspīlēt ar tā lietošanu, jo pārmērīga kofeīna daudzuma dēļ ir iespējama arī diskvalifikācija.

Ar kofeīna lietošanu saistās arī negatīvi aspekti. Viens no zināmākajiem un visbiežāk izjustajiem, ir bezmiegs. Kofeīna, lai gan organismā neuzkrājas, tomēr ilgstoši tiek no tā izvadīts, līdz ar to kafijas vai kādā cita produkta, kas satur kofeīnu, lietošana neilgi pirms gulētiešanas var radīt problēmas ar iemigšanu. Pat ja arī cilvēkam nav problēmas ar iemigšanu, tomēr kofeīns traucē organismam pilnvērtīgi atpūsties, kas izraisa apstākli, ka nākamajā dienā cilvēks var pamosties ar neizgulēšanās sajūtu.

Otrs bīstamais faktors ir atkarība. Tā kā kofeīns tomēr ir narkotiska viela, tad laika gaitā, regulāri to lietojot, piemēram, dzerot no rītiem kafiju, cilvēkam rodas atkarība. Turklāt kā jebkurai atkarībai, arī šajā gadījumā drīz vien uzņemamo kofeīna devu nepieciešams palielināt, citādi cilvēks ātri nogurst, kļūst agresīvs vai depresīvs. Ja regulāram kafijas dzērājam pēkšņi nav iespējams dabūt ierasto dienas kafijas devu, tad pastāv reāla iespēja, ka cilvēks var mocīties ar tādām pat paģirām kā cilvēks, kurš iepriekšējā dienā patērējis lielu daudzumu alkohola. Var rasties galvassāpes, slikta dūša, liels nogurums un bezspēks.

Kafijas vēsture

kafijas veture

Kafijas pirmsākumi meklējami jau tālajā 11. gadsimtā. Kā vēsta senākā leģenda par kafijas atklāšanu, reiz Kaffas provincē, kas tāpēc arī tiek uzskatīta par kafijas dzimteni, kāds Etiopijas gans vārdā Kaldi ir ganījis aitas. Viņš ievērojis, ka aitas ēd kāda krūma ogas un pēc tam kļūst aktīvas un draiskojās. Sākumā gans Kaldi bijis dusmīgs uz saviem mājlopiem, bet tad sācis domāt, kas izraisījis izmaiņas aitu uzvedībā. Gans pagaršojis krūma ogas un jutis, ka viņu pārņem enerģija un uzmundrinājums.

Pēc kāda laika mūki uzzinājuši par šīm brīnumogām, kas uzmundrina ķermeni, tāpēc nolēmuši paši tās pagaršot. Taču ogas izrādījušās ļoti rūgtas, tāpēc viņi tās sametuši ugunskurā. Bet tad viņi sajuta kafijas ogu radīto aromātu. Mūki iedomājās ogas pagaršot pēc gruzdēšanas ugunī un bija ļoti pārsteigti par to radīto iedarbību, kas ļāva viņiem negulēt visu nakti. Līdz ar to mūki sāka uzskatīt kafiju par Dieva dzērienu.

Kafijas vēsturē nozīmīgu lomu ieņem Jemena, kur grauzdētās kafijas ogas jeb pupiņas sāka pirmo reizi vārīt. Tā kā Jemena ir viena no musulmaņu zemēm, kur vīnu lietot ir aizliegts, kafijas dzeršana kļuva par vīna aizstājēju. Senatnē pirms kafija tika sākta vārīt, kafijas pupiņas tika ēstas. Vairākas Austrumāfrikas ciltis vairākus gadsimtus izmantoja kafijas ogas kā vienu no galvenajiem pārtikas produktiem. Tās tika gan ceptas, gan gatavotas kopā ar dzīvnieku taukiem. Turklāt kafijas pupiņu radītais efekts bija ļoti stimulējošs un uzmundrinošs, līdz ar to kafijas pupiņu ēšana kļuva par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.

Tikai 15. gs. vidū kafija sāka izplatīties citās valstīs. Kairā tā kļuva tik populāra, ka parādījās pat pirmie kafijas namiņi. Rietumeiropā kafija parādījās tikai 1615. gadā. Lai gan sākumā cilvēki kafiju uzskatīja pat par indīgu, tomēr laika gaitā šī dzēriena lietošana kļuva par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Drīz vien Anglijā arī parādījās kafijas namiņi, kas cilvēku vidū guva lielu popularitāti. Tā kā kafijas namiņi bija kļuvuši ļoti iecienīti un tur sapulcējās daudz cilvēku, aristokrāti un citi augstā slāņa pārstāvji sāka uztraukties par sazvērestību veidošanas iespēju. Kādu laiku pat karalis Kārlis II bija aizliedzis kafijas namiņus.

Laika gaitā kafija sāka izplatīties arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Polijā pirmie kafijas namiņi tika izveidoti pēc tam, kad mūki, bēgot no kara, atstāja 50 maisus ar kafijas pupiņām, ko pēc tam piesavinājās kāds poļu uzņēmējs. Drīz vien kafija bija kļuvusi tik iecienīta, ka sāka izkonkurēt tēju. Vēsturē iezīmējās pat brīdis, kad kafija bija populārāka par tējas dzeršanu.

Drīz vien citās zemēs tika arī kultivēti kafijas krūmi. Tiek uzskatīts, ka viens kafijas krūms tika uzdāvināts pat Francijas karalim Luijam XIV un no šī krūma arī radušies miljoniem kafijas krūmu pēcteči visā Eiropā un citās valstīs.
19. gadsimtā kafijas dzeršanu sāka uzskatīt par labo toni. Drīz vien, sākot ar Pēterburgu un citām pilsētām, radās kafejnīcas. Kafijas tirdzniecība ilgu laiku bija viena no svarīgākajām ekonomikas attīstītājām.

Joprojām arī mūsdienās kafijas tirdzniecība ieņem svarīgu lomu. Galvenās kafijas ražotājvalstis ir Brazīlija, Centrālamerika un Dienvidamerikas tropiskās valstis. 20. gadsimta sākumā pirmo reizi tika izgatavota arī beznosēdumu jeb šķīstošā kafija. Drīz vien arī lielās kafijas ražotāju firmas sāka pārdot šķīstošo kafiju.

Kafijas pieprasījums mūsdienās joprojām nav mazinājies. Tiek pat uzskatīts, ka tā ir otra nozīmīgākā tirdzniecības prece uzreiz aiz naftas. Protams, kafijas vēsturē ik pa laikam parādās arī brīži, kad radās kafijas pārprodukcija, bija arī ekonomiskās krīzes un vairāki kari, kas ierobežoja kafijas izplatību un lietošanu pasaulē. Tomēr, neskatoties uz to visu, kafija aizvien vēl ir neatņemama cilvēku ikdienas sastāvdaļa tieši tāpēc, ka tās radītais efekts ir uzmundrinošs un stimulējošs.

Kafijas veidi

kafijas tipi

Dodoties ciemos, parasti tiek piedāvāta kafija vai tēja. Izvēloties kafiju, lielākā daudzveidība, kas parasti tiek piedāvāta šajā ziņā, ir, pirmkārt, malta vai šķīstoša kafija un, otrkārt, melna kafija vai kafija ar pienu un cukuru. Tomēr kafijas veidi neaprobežojas ar piena vai cukura klātesamību. Tā kā jau ilgāku laiku par kafijas tēvzemi tiek uzskatītas dienvidu zemes, tad par kafijas dažādajiem veidiem vislabāk var uzzināt tieši tur. Itālija un Arābija piedāvā plašu kafijas sortimentu, no kura daļa kafijas dzērienu jau ir atceļojusi uz pasaules ziemeļu daļām, tai skaitā arī Latviju.

Līdz ar to tiek izšķirti daudz vairāk veidu kā tikai balta vai melna kafija. Populārākie no tiem ir Espresso, Coffe Americano, Caffe Latte, kapučīno, Café au Lait, Mochachino, Irish kafija. Protams, pastāv arī vēl daudzas citas variācijas, kas katra spēj sniegt īstam kafija baudītājam neaizmirstamu garšas pieredzi.

Espresso ir zināma kā stiprākā kafija, kuru nepieciešams iemalkot vien nelielā devā. Espresso varētu dēvēt kā vienu no kafijas galvenajiem novirzieniem, jo zem šī kafijas veida atrodamas vēl daudzas citas variācijas. Espresso kafija parasti tiek gatavota īpašā kafijas automātā, kas tā arī tiek saukts, – espresso. Šim kafijas veidam ir skaidri zināma izcelšanās vieta – Itālija, kur arī 1901. gadā tika patentēts pirmais espresso kafijas automāts. Joprojām šajā valstī, kā arī Francijā, Spānija un citur šī kafija tiek patērēta ikdienas. Atšķirībā no parastajiem pieņēmumiem, ka kafija ir jādzer no lielām (vismaz 200 ml) krūzēm, espresso pieņemts malkot no mazas tasītes, kas turklāt netiek piepildīta līdz malām, citādi espresso jau kļūst par Doppio – dubulto espresso devu. Servējot espresso, pieņemts arī klāt dot glāzi ūdens, kas tiek izdzerta pēc kafijas. Espresso var uzskatīt par vienu lielu kafijas veidu, kuram ir vairākas variācijas, piemēram, Cafe Zorro, Ristretto, Espresso Romano, Guillermo un daudzi citi. Katram no šiem espresso veidiem ir savas nianses, kas atšķir vienu no otra, piemēram, Guillermo kafijai tiek pievienots laims. Coffe Americano jeb vienkārši Americano ir arī espresso kafijas veids, kas pasaulē ir kļuvis ļoti iecienīts un atpazīstams. To gatavo vienai devai espresso pievienojot verdošu ūdeni, kas Americano padara ne tik stipru.
Viens no populārākajiem kafijas dzērieniem jeb kokteiļiem, kuru iecienījuši arī tie cilvēki, kas parasti kafiju ikdienā nelieto, ir Caffe Latte. Kaut gan arī šī kafijas veida pamatā ir viena espresso porcija, tomēr klāt tiek pievienotas divas trešdaļas uzsildīta piena ar putām. Atšķirībā no citiem kafijas veidiem, Caffe Latte var lietot gan karstā, gan aukstā veidā. Mūsdienās īpaši izplatīta ir arī Caffe Latte māksla jeb latte-art. Pasniedzot šo kafijas dzērienu, virspusē uz uzsildītājām putām ar šokolādes vai karameļu sīrupu tiek izveidots zīmējums, piemēram, sirsniņa vai smaidiņš. Pāri bieži vien tiek uzkaisīts arī kanēlis vai šokolādes skaidiņas. Parasti Caffe Latte tiek pasniegta 200 ml augstā glāzē, kurā nereti tiek ielikts arī salmiņš. Café au Lait ir tradicionāls franču dzēriens. Būtībā tas ir tieši tāds pats kā Caffe Latte, taču ir viena būtiska atšķirība – šī dzēriena pagatavošanā netiek izmantots espresso, bet gan vienkārši kafija.

Kafijas bāros un kafejnīcās viens no populārākajiem dzērieniem ir arī kapučīno. Šis kafijas veids savu nosaukumu ieguvis par godu kapucīnu ordeņa mūkiem, jo viņi, kā vēsta leģenda, ir pirmie, kuri izdomāja kafijai pievienot klāt saputotu pienu. Kapučīno, pareizi pagatavots, sastāv no trīs proporcionāli vienlīdzīgām daļām – espresso, piena un saputotām, lielām un zīdīgām piena putām. Saputotās piena putas pašas tiek dēvētas par kapuciem. Parasti kapučīno pilda 150 ml lielās stikla glāzēs, kā arī tā pasniegšanas temperatūra ir 60 – 70 grādi. Beigās virs saputotajām putām tiek uzbērts arī kanēlis vai kakao.

Mochachino jeb Café Mocha ir kafijas dzēriens, kas arī ir diezgan līdzīgs kapučino vai Caffe Latte. Tomēr ir nianses, kas Mochachino atšķir no citiem kafijas veidiem – gatavošanas procesā klāt tiek pievienots šokolādes sīrups vai pūderis. Parasti šo kafijas dzērienu garnē ar putukrējumu, kas var tikt pārkaisīts ar šokolādes skaidiņām, kanēli vai kakao.

Irish Coffee jeb īru kafija noteikti arī ir viens no zināmākajiem kafijas veidiem. Šim dzērienam tiek pievienota kāda sastāvdaļa, kas noteikti atšķiras no visiem citiem kafijas veidiem, – alkohols. Parasti tiek pievienots viskijs, taču katrā valstī, kur šāda kafija tiek servēta, ir variācijas, līdz ar to pievienotā alkohola izvēle ir atkarīga vai nu no kafijas bāra, kafejnīcas vai arī paša kafijas lietotāja vēlmēm. Kafijas garnējumam tiek izmantots putukrējums, kuru arī var pārkaisīt ar kanēli vai kakao.